Pārpublicēts no www.apollo.lv, autors Ivars Ījabs, LU Politikas nodaļas docents, www.politika.lv
Iespējams, Dombrovska valdības lielākā kļūda ir pats tās pastāvēšanas fakts. Ir iegūta pārliecība, ka krīzes pārvarēšanas vārdā partija ir darījusi visu iespējamo, taču tas ļauj koalīcijas partneriem izvairīties no atbildības par «treknajos gados» sastrādāto. Turpināt lasīt: ‘Gads valdībā: Ivara Ijāba analīze - “Izstrēbēji”’
Pārpublicēts no www.db.lv
Šonedēļ aprit gads, kopš Latvijas valdību vada Valdis Dombrovskis (JL). Vēsturiski ir iegājies tā, ka valstsvīri tiek vērtēti pēc pirmajām 100 amatā nostrādātajām dienām, taču nereti tas ir pārāk īss laika posms, lai varētu izdarīt kaut cik adekvātus secinājumus. Savukārt gadu, kopš JL vara tika «nomesta pie kājām», jau var uzskatīt par nopietnu periodu, it īpaši ņemot vērā, ka iepriekšējām pāris valdībām divu gadu jubileju sagaidīt nemaz neizdevās.
Pārpublicēts no: www.delfi.lv, autore Sanita Jemberga, Citadiena.lv
Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra palīdzības, kuru norūpējušies kolēģi viņam piedāvājuši. Pārbaudījumi gan nav beigušies, jo koalīcijas iekšienē temperatūra tikai kāpj un neviens nezina, cik dārgi vēlēšanās būs jāmaksā par politiskajām kļūdām, kas pieļautas pirmajā valdības darba gadā. Turpināt lasīt: ‘Gads valdībā: analizē Sanita Jemberga - “Ārkārtas Dombrovskis”’
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!
Pirms gada manis vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts valstij kritiskos apstākļos, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par gandrīz nepārvaramu realitāti. Citējot kādu kanādiešu politiķi - „Gadiem valdības solīja to, ko nevarēja izpildīt un izpildīja to, ko nevarēja atļauties” (Paul Martin, bij. Kanādas premjers), tādēļ iznākums bija likumsakarīgs brīdī, kad Latvijā apstājās lēto kredītu plūsma. Tikai tad nāca atskārsme, ka esam dzīvojuši ilūzijās un pat nezinājām, kurp mūs ved kuģa kapteinis. Iepriekšējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītā valdība spēra pirmos soļus, lai saglabātu Latvijas maksātspēju, īsā laika periodā panākot būtisku vienošanos ar starptautiskajiem partneriem par aizdevumu. Vienlaikus šīs vienošanās Latvijas valstij paredzēja ļoti nopietnas saistības un lielas pārmaiņas, par kuru īstenošanu partijām nespējot vienoties Ivara Godmaņa valdība krita. Turpināt lasīt: ‘Gads valdībā: Valda Dombrovska runa Saeimā’
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12.martā, apstākļos, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par realitāti. Lai gan Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītais Ministru kabinets bija veicis nekavējošas darbības, lai saglabātu Latvijas maksātspēju, un īsā laika periodā bija panāktas vairākas būtiskas vienošanās, kas materializējās konkrētos parakstītos dokumentos (2008.gada 18.decembrī - Nodomu vēstule (LOI) Starptautiskajam Valūtas fondam un 2009.gada 28.janvārī - Saprašanās memorands (MOU) ar Eiropas Komisiju), ar kuriem Latvija uzņēmās nopietnas ilgtermiņa saistības pret starptautiskajiem donoriem, šo saistību īstenošanu kavēja nespēja panākt politisku vienošanos par nepieciešamo rīcību un pasākumu kopumu. Starptautiskā aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību izpilde bija jānodrošina ar otro 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanu, kas kļuva par Ivara Godmaņa valdības krišanas iemeslu. Ekonomiskās un politiskās krīzes likumsakarīgs pavadonis bija sabiedrības pieaugoša neuzticība valsts varai. Sabiedrības uzticības atjaunošana bija viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē. Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves jau bija izsmeltas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši.
Turpināt lasīt: ‘Gads valdībā: atskaite Saeimai par paveikto’
Jaunākie komentāri: