Just another WordPress weblog
Foto no www.president.lv
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiāli piekritusi kandidēt Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatam, to intervijā Latvijas radio trešdien, 28.oktobrī, pēc telefonsarunas ar Vīķi-Freibergu apstiprināja premjers Valdis Dombrovskis, kurš norādīja - Vīķe-Freiberga ir laba kandidatūra šim amatam, jo Eiropas politikā viņa ir pazīstama.
Trešdien, 28.oktobrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jeržijs Buzeks (Jerzy Buzek) Gdaņskā atklāja biznesa forumu „Globe Forum Gdansk 2009″. V.Dombrovskis uzsvēra, ka laikā, kad Eiropas reģions saskaras ar nopietnu konkurenci no citiem pasaules reģioniem, un Eiropas valstis, tai skaitā jo īpaši Latviju, ir smagi skārusi ekonomiskā krīze, ir īstais brīdis, lai reģionālā līmenī dod impulsu inovatīvām idejām. V.Dombrovskis norādīja, ka Latvijā ir „spīdoši prāti”, kas var tik iesaistīti reģionāla līmeņa inovatīvos projektos. „Jo īpaši šobrīd, kad finansiālā situācija neļauj Latvijai lielos apmēros investēt zinātnē un attīstībā, mēs esam atvērti ārvalstu investīcijām, sadarbībai reģionālā un paneiropas līmenī,” atzīmēja V.Dombrovskis. „Globe Forum Gdansk 2009″ ir viens no svarīgākajiem notikumiem pasaules mērogā, kas veltīts inovācijām un ilgtspējīgai attīstībai. Gdaņskas konferences patrons ir bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa. Forumā piedalās starptautiskie biznesa līderi, inovāciju uzņēmumu pārstāvji, valsts un reģionālā līmeņa politiķi, akadēmiķi un žurnālisti. Tuvāka informācija par „Globe Forum Gdansk 2009″ pieejama konferences mājas lapā: http://www.gfbn.com/, Ministru prezidenta komentārs „Globe Forum Gdansk 2009″ video (1:28 min): http://www.youtube.com/user/GlobeForum#p/u/0/857oqLOnUgE
Foto: Aivis Freidenfelds, Valsts kanceleja
Otrdien, 27.oktobrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis parakstīja Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2010.gada domstarpību un vienošanās Protokolu, kurš tiks pievienots 2010.gada budžeta projektam iesniegšanai Saeimā.
Ceturtdien, 22.oktobrī pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas notika diskusija par sadarbību vienīgā mājokļa kredītņēmēju aizsardzībai, kurā piedalījās vairāku Latvijas komercbanku vadītāji un komercbanku asociācijas prezidents. Tikšanās laikā nolemts izstrādāt un parakstīt valdības un komercbanku vienošanos jeb labās prakses kodeksu par situācijas regulējumu krīzes periodā, kurā būtu nostiprināti vienoti kredītu restrukturizācijas principi un nosacījumi, pušu tiesības un pienākumi.
Ministru prezidents sarunas gaitā uzsvēra, ka par šo situāciju kopumā ir atbildīgas trīs puses - bankas, kas strauji kāpināja kreditēšanas tempus, un pietiekami neievērtēja visus riskus, kredītņēmēji, kuri atsevišķos gadījumos pārvērtēja savas iespējas veikt kredītu atmaksu un ar to saistītos riskus, kā arī valsts, kas savlaicīgi neieviesa pasākumus kreditēšanas tempu palēnināšanai un kredītņēmēju aizsardzībai. „Tagad visām pusēm ir jārod kompromisa risinājums, kas aptver divus jautājumu blokus: šodienas kredītņēmēju situāciju un risinājumus krīzes periodam, kā arī nākotnes hipotekārās kreditēšanas modeli. Risinot šos abus jautājumus, neapšaubāmi ir jāievēro tiesiskuma principi, bet ir arī jānodrošina šī aktuālā sociālā jautājuma risinājums,” uzsvēra V.Dombrovskis. Turpināt lasīt: ‘Premjers ar bankām vienojas par labās prakses kodeksu’
Piektdien, 16. oktobrī, valdība Ministru kabineta ārkārtas sēdē vienojās par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nākamā gada budžeta deficītu samazinātu par 500 miljoniem latu, kā to nosaka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Pirmdien, 19. oktobrī, valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi ietver gan valsts budžeta izdevumu samazināšanu par aptuveni 305 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 185 miljoniem latu caur nodokļu politikas izmaiņām, kā arī nenodokļu ieņēmumu palielināšanu par 18 miljoniem latu. Tādējādi valsts kopbudžeta ieņēmumi tiek plānoti 3,73 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,33 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 600 miljoniem latu lielāki.
Godātais Ministru prezident, rektor, ekselences, dāmas un kungi!
Man ir liels prieks uzrunāt šo auditoriju šeit Tallinā. Ir patīkami redzēt tik lielu dalībnieku skaitu, kas liecina par to, cik lielu nozīmi mēs visi piešķiram atjaunojamo enerģijas resursu jautājumiem. Tas ir arī mans vēstījums no Latvijas - tīra un zaļa enerģētika ir mūsu prioritāte.
Gan valdības, gan privātās organizācijas uzskata, ka enerģijas pieejamība un sīva konkurence enerģijas resursu sektorā ir ļoti nozīmīga politikas lēmumu un investīcijas stratēģiju joma.
Turpināt lasīt: ‘Uzruna konferencē „Baltic Clean and Green Energy Conference”’
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti, visi klātesošie!
Nacionālā drošība, īpaši, iekšpolitiskajā līmenī ir viens no aktuāliem valdības un sabiedrības jautājumiem. Sarežģītie ekonomiskie apstākļi pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Ņemot vērā noziedzības pieauguma tendences, valsts amatpersonām ir rūpīgi jāseko līdzi drošības situācijai valstī un jānodrošina preventīvas darbības noziedzības mazināšanai. Tomēr kopumā, 2008.gadā, situācija nacionālās drošības jomā ir vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis kā zems.
Turpināt lasīt: ‘Ziņojums par nacionālo drošību Saeimas plenārsēdē 2009.gada 8.oktobrī’
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka Latvija pret starptautiskajiem kreditoriem dotajām saistībām izturas ar visaugstāko atbildību un katru 2010.gada budžeta sabalansēšanas aktivitāti no fiskālās ietekmes un Latvijas ekonomiskās vides atjaunošanas pozīcijām. Šobrīd viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir sociālās drošības saglabāšana, nepieļaujot turpmāku izdevumu samazinājumu tiešu ietekmi uz mazturīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ 2010.gada budžeta projekta sagatavošanas gaitā un politisko partiju debatēs par iespējamajiem konsolidācijas apjomiem, Latvijas valdībai būs jāvienojas par tādiem risinājumiem, kas nodrošina turpmāku Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmas izpildi un vienlaikus atbilst uzņemto starptautisko kredītsaistību izpildes nosacījumiem.
Ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, Ministru prezidents Valdies Dombrovskis uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka kredītņēmēja (fiziskas personas) atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi, ir aprobežota ar ķīlas vērtību, un pēc ķīlas realizācijas nav iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nav iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Nepieciešams arī izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, t.sk. bankām būtu pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Gatavojot šādus grozījumus, V.Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.
Pirmdien, 5.oktobrī, Stokholmā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzstājās ikgadējā Baltijas Attīstības Forumā ar uzrunu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kur uzsvēra, ka nepieciešama padziļināta ekonomiskā integrācija reģionā, ko iespējams panākt kombinējot tehnoloģiskās un finanšu priekšrocības, kas ir Baltijas jūras rietumu krastā, ar izglītoto darbaspēku un ģeogrāfiskām priekšrocībām - austrumu krastā.
V.Dombrovskis norādīja, ka nepieciešams rast savstarpēji izdevīgus risinājumus, kas veicinātu darba dalīšanu, kā arī Baltijas reģiona uzņēmumi izmantotu vietējos resursus. Tāpat uzstāšanās laikā tika uzsvērts, ka banku un investoru aprindām reģionā jāapzinās, ka viņi ir līdzatbildīgi par tām ekonomikas struktūrām, kādas ir izveidojušās Baltijas jūras austrumu krastā un, ņemot vērā šādu atbildības sajūtu, vajadzētu atjaunot finansējuma pieejamību īpaši reāli produktīviem ekonomikas sektoriem, kas veidotu pamatu reģiona konkurētspējai. Baltijas valstu ekonomikas atjaunošanās un konkurētspēja ir ne tikai mūsu pašu interesēs, bet tas ir reģionāls un pat visas Eiropas līmeņa steidzami risināms jautājums.
Jaunākie komentāri: