valdisdombrovskis.lv

 @ Neatkarīgā Rīta Avīze, 8.augusts, 2008

Dombrovskis: Nodokļu slogs jāpārnes no darbaspēka uz īpašumu un kapitālu
Māris Krautmanis

Viens no ietekmīgākajiem opozīcijas politiķiem, bijušais finanšu ministrs Einara Repšes valdībā, Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (JL), kritizējot valdību un valdošo koalīciju, diezgan precīzi nosaka pašreizējās ekonomiskās situācijas slimību diagnozi.

Vai viņš piedāvā arī kādas zāles? Par to lasiet šo Neatkarīgās interviju ar viņu.

- Eiroparlamenta deputāti dzīvo kā pasažieri starp Briseli un Strasbūru. Kāpēc netiek taupīta nauda?

- Tik tiešām tas maksā dārgi - vienlaikus divu ēku divās pilsētās uzturēšanas un citas papildizmaksas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro gadā. Taču šo jautājumu pats Eiropas Parlaments nevar izlemt, jo punkts par to, ka 12 Eiropas Parlamenta plenārsēdēm gadā jānotiek Strasbūrā, ir ierakstīts Eiropas Savienības līgumā, un to var izmainīt tikai ar vienbalsīgu dalībvalstu lēmumu. Un šādam lēmumam nepiekritīs Francija. Kad Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī uzdeva šo jautājumu, viņš atbildēja, ka tas nav pat diskutējams, jo Strasbūrai esot dziļi simboliska vērtība. Diemžēl par šo simbolisko vērtību jāmaksā diezgan barga nauda no Eiropas Savienības budžeta.

- Ko jūs kā deputāts esat paveicis Latvijas labā? Vai esat, piemēram, izsitis kādas subsīdijas zemniekiem vai ko tādā garā?

- Viens no būtiskiem darbiem, ko izdevies paveikt, ir Latvijai labvēlīgas ES finanšu perspektīvas (budžeta plāna 2007.-2013. gadam) pieņemšana. Es strādāju pie šā plāna, gan vēl būdams finanšu ministrs - formulējot Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas pirmo priekšlikumu, gan pēc tam kā Eiropas Parlamenta deputāts pagaidu komitejā, kas nodarbojās ar finanšu perspektīvas jautājumiem. Galvenā problēma, ar ko Latvija saskārās, bija 4% griesti - ideja, ka neviena ES dalībvalsts nevarēs saņemt no ES fondiem vairāk kā 4% no tās iekšzemes kopprodukta, kas, manuprāt, bija diezgan nepamatots princips, ko es arī argumentēju. Tas nozīmētu - ja vien valsts atbilst šiem struktūrfonda kritērijiem, tad, jo nabadzīgāka valsts, jo mazāk saņem. Izdevās pārliecināt arī Lietuvas un Igaunijas kolēģus, arī Slovākijas kolēģus, ka mums ir kopīga problēma, un rezultātā parlamenta rezolūcijā parādījās tēze par elastīguma principa lietošanu šo 4% piemērošanā, kas galarezultātā arī Eiropas Padomes lēmumā atspoguļojās tā, ka Latvijai un Igaunijai tika piešķirts pagaidu izņēmums.

Kaut arī beigās kopējo finanšu perspektīvas apjomu ievērojami samazināja, salīdzinot ar Eiropas Komisijas pirmo priekšlikumu, Latvija saņēma krietni vien vairāk.

Proti, sākumā bija runa par 3,4 miljardiem eiro, bet Latvija ieguva 4 miljardus eiro. Kad vēl pārrēķina faktiskajās cenās, iznāk 4,5 miljardi eiro. Tā ir tā summa, ko bieži piemin runājot, ko Latvija saņems septiņos gados.

Ir izdevies arī ierobežot līdzekļu tēriņus ES institucijās. Es biju 2006. gada ES budžeta citu institūciju ziņotājs. Citas institūcijas - tas ir visas ES institūcijas, atskaitot Eiropas Komisiju.

Tajā gadā es samazināju EP budžetu par 20 miljoniem eiro - tas bija iespējams, neatstājot nelabvēlīgu iespaidu uz EP darbu. Kritiski izskatot administrācijas iesniegtos priekšlikumus, kopumā visu institūciju budžetu samazināju par 27,5 miljoniem eiro.

Pagājušajā gadā, pēc mana priekšlikuma nedaudz pamainot dokumentu apriti EP, izdevās samazināt papīra patēriņu par 3 miljoniem lapu gadā. Un domāju, ka var taupīt vēl - var sagatavot priekšlikumus papīra patēriņu samazināt vēl par pāris miljoniem.

- Savulaik premjers Indulis Emsis pauda, ka Latvija degot zilās ugunīs dēļ neapgūtām ES struktūrfondu naudām. Nupat sāk šķist, ka ar šo neapgūšanu tiešām sāk nopietni svilt. Vai šī neapgūšana ir problēma, un, ja ir, kā to risināt?

- Tā ir problēma. To spilgti redzējām šā gada budžeta grozījumos, kad Latvija atteicās no 155 miljonu latu ES fondu apguves.

Tas notika tā dīvaini: slēgtā valdības sēdē, dokumenti ilgi nebija pieejami. Valdība izspēlēja māņu manevru - stāstīja par taupības režīmu, kā ierobežos ministriju tēriņus par vairāk nekā 100 miljoniem latu un tā joprojām. Bet kad paskatījāmies budžeta grozījumus… Nedaudz vienkāršojot, var teikt, ka budžeta ieņēmumu daļā neizpilde ir pāri par 300 miljoniem, šo neizpildi samazināja izdevumu pusē par 155 miljoniem, samazinot ES fondu apguvi, un par 150 miljoniem pasliktināja budžeta bilanci. Pārpalikuma, kas bija plānots 1% no IKP, praktiski nav - tas ir tuvs nullei. Un arī nekādas būtiskas ministriju tēriņu samazināšanas netika veiktas. Runas par tām bija tikai dūmu aizsegs nespējai apgūt ES fondus.

- Kāpēc Latvija nespēj šos fondus apgūt?

- Šai problēmai ir vairāki aspekti. Nevarētu teikt, ka līdz šim Latvija nebūtu spējusi apgūt ES fondu līdzekļus. Gan 2004., gan 2005. gada līdzekļi ir pilnībā apgūti. Problēmas sākās ar 2006. gada līdzekļiem, kuru apguve šogad būtu jāpabeidz, bet nav skaidrs, vai izdosies. Un ļoti nopietnas problēmas ir ar 2007. gada līdzekļu apguvi, jo Latvija bija pēdējā jaunā dalībvalsts, kurai pagājušā gada septembrī apstiprināja stratēģisko ietvardokumentu, un vēl tagad Latvija nav pieņēmusi visus normatīvos aktus, Ministru kabineta noteikumus, lai varētu pilnvērtīgi sākt ES struktūrfondu apguvi.

Par budžeta grozījumiem premjers Ivars Godmanis stāstīja, ka tas jau nekas, tas tik tā. Tajā pašā laikā pats Godmanis vēl šā gada februārī publiski izteicās, ka situācija ar ES fondu apguvi ir traģiska un sagatavošanās finanšu perspektīvai ievērojami atpaliek no paredzētā grafika. Līdz ar to pastāv risks, ka daļa no šiem paredzētajiem līdzekļiem var tikt vienkārši pazaudēti.

- Kā vērtējat politiski ekonomisko situāciju? Tagad ir krīze, sabrukums vai kas cits?

- Neapšaubāmi, ka ir gan politiska, gan ekonomiska krīze. Ekonomiskās izaugsmes tempi ir nokritušies daudz straujāk, nekā valdība to plānoja, nepildās budžeta ieņēmumu daļa, ir arī citas problēmas - inflācija turpina būt rekordaugstā līmenī - virs 17%. Mazumtirdzniecības un ražošanas apjomi krītas. Līdz ar to situācija ir nopietna.

- Kas jādara?

- Problēmas ar inflāciju sākās jau pirms vairākiem gadiem, un kopš šā laika situācija tikai ir pasliktinājusies. Vairākus gadus Aigara Kalvīša valdība centās iestāstīt, ka ar inflāciju nekas nav jādara, ka inflācija pāriešot pati no sevis. Nu mēs redzam, ka nekas nav pārgājis. Valdība tikai 2007. gada pavasarī pieņēma pretinflācijas plānu. Jaunais laiks bija savu pretinflācijas plānu prezentējis jau gandrīz gadu iepriekš. Valdības pretinflācijas plānā daudz kas ir burtiski pārkopēts no mūsu plāna.

Pašlaik gan situācija ir mainījusies - vairs nav klasiskā pieprasījuma inflācijas, kas bija saistīta ar kreditēšanas bumu un nekustamā īpašuma tirgus strauju pieaugumu. Tagad kreditēšanas bums ir beidzies, nekustamo īpašumu burbulis ir pārplīsis, tirdzniecības apjomi krītas, situācija ir cita, bet inflācija aizvien ir augstā līmenī. Tagad jau ir izmaksu inflācija. Šeit pieprasījuma samazināšanas faktori nestrādās, bet valdības plāns bija vērsts uz šo pieprasījuma inflācijas samazināšanu. To vajadzēja darīt 2006. vai pat 2005. gadā. Lielā mērā tas ir darīts par vēlu.

Pašlaik jādomā nevis, kā samazināt pieprasījumu, jo tas tāpat samazinās, bet par to, kādā veidā palielināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Mēs esam prezentējuši savus priekšlikumus par izmaiņām nodokļu politikā. Viens no tiem ir reinvestētās peļņas atbrīvošana no uzņēmuma ienākumu nodokļa - to valdība arī tā kā plāno darīt un jau ir prezentējusi šos savus konceptuālos lēmumus. Vēl nepieciešama daudz straujāka neapliekamā minimuma paaugstināšana, atvieglojumu par apgādībā esošu personu paaugstināšana. Šo priekšlikumu loģika ir šāda: pašlaik strauji pieaug uzņēmumu izmaksas, un šo pieaugumu var samazināt vismaz no nodokļu puses, atbrīvojot no nodokļa reinvestēto peļnu, un, tā kā ļoti strauji ir pieaugušas darbaspēka izmaksas, tad nepieciešama arī darbaspēka nodokļa samazināšana. Darbaspēka nodokļi mums ir virs ES vidējā līmeņa, bet mēs vairs nevaram orientēties uz to, ka būsim lēta darbaspēka valsts. Mums tomēr beidzot jāpāriet uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, par kuru ir tikai daudz runāts.

Lai kompensētu valsts budžeta ieņēmumu samazināšanu no pieminētājiem nodokļu samazinājumiem, jāievieš kapitāla pieauguma nodoklis un jāsakārto nekustamā īpašuma nodoklis. Rezumējot jau minēto - jāpārnes nodokļu slogs no reinvestētās peļņas un darbaspēka uz kapitāla pieaugumu un īpašumu. Tas ir mūsu priekšlikums.

- Rietumeiropas politiķu izteikumos un arī jūsu runās bieži tiek minēts jēdziens enerģētiskā neatkarība, diversifikācija. Kā šī diversifikācija iespējama Latvijā?

- Enerģētiskā neatkarība jāpanāk, veicot energoresursu diversifikāciju un energoresursu efektivitātes paaugstināšanu, samazinot pieprasījuma pieaugumu.

Esam aicinājuši pārskatīt ES fonda līdzekļu sadali - arī piešķirot lielākus līdzekļus māju siltināšanai. Interesanti, kas šis punkts ir arī Godmaņa valdības deklarācijā, kas tur radies pēc sarunām ar mums. Taču Godmaņa valdība pacilāja, pacilāja šos plānus par papildu 43 miljonu latu piešķiršanu energoefektivitātes programmai un beigās atlika tos uz 2010. gadu. Tātad izskatās, ka reālas darbības energoefektivitātes jomā vismaz tuvākajos gados nebūs.

Kas attiecas uz piegāžu diversifikāciju, zinām, kāda ir situācija - saistībā ar gaidāmo Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu Latvijā pietrūks elektroenerģijas jaudu - to deficīts tuvākajā gadu desmitā var pārsniegt 1000 megavatus. Tagad prognozes ir koriģējušās uz leju saistībā

ar ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos, taču problēma paliek. Tas, ko valdība dara, ir vienkāršākais problēmas risinājuma veids - būvēt gāzes elektrostaciju. Īstermiņā tas problēmu atrisina.

- Vai jūs esat par vai pret gāzes staciju?

- Kad bija diskusijas, mēs vairāk atbalstījām otro variantu - būvēt kombinēto ogļu - koksnes biomasas elektrostaciju, jo koksne ir mums pašiem, bet ogles var nopirkt daudzviet pasaulē, ne tikai no viena piegādātāja. Bet gāzes stacijas gadījumā ir tikai viens piegādātājs, un skaidrs, ka tuvākajā laikā cita nebūs, - Krievija.

Valdība izvēlējās gāzes staciju tāpēc, ka tas ir lētākais un ātrākais variants. Vai stratēģiski pārdomātākais - to rādīs nākotne. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka enerģijas jaudas būs nepieciešamas.

- Ja nu tā atgadās, ka Godmaņa valdība sabrūk un jums ir iespēja kļūt par Ministru prezidentu. Vai jūs pamestu Briseli un uzņemtos atbildību?

- Jā, ir izskanējušas versijas, ka Godmani vienā vai otrā veidā rudenī mēģinās gāzt viņa paša koalīcijas partneri.

Kas attiecas uz manu gatavību, esmu paudis to jau iepriekš - pagājušajā gadā, kad bija sarunas par lielās koalīcijas izveidi.

- Trīs lietas, ko jūs darītu citādi nekā Godmanis.

- Straujāk virzītos uz nodokļu reformu. Izmaiņas nepieciešamas jau tagad. Godmaņa pozīcija ir: labāk un drošāk ir neko nemainīt.

Nespēlētos ar idejām par algu iesaldēšanu.

Vismaz daļēji izmantotu sociālā budžeta pārpalikumu straujākai pensiju paaugstināšanai. To var darīt. Makroekonomiskā situācija nav tāda, ka to apdraudētu pensiju pieaugums.

- Vai iesiet uz tautas nobalsošanu par pensiju likuma grozījumiem jeb Štokija referendumu?

- Par šiem pensiju likuma grozījumiem mums partijā ir bijusi nopietna diskusija. Mēs neuzskatām piedāvāto redakciju par optimālu. Jaunais laiks ir sniedzis savus priekšlikumus, kas ir bijuši ar mazāku fiskālo ietekmi nekā Štokija referendums, ar mazāku pensiju nonivelēšanas efektu. Taču valdošā koalīcija visu laiku šos priekšlikumus ir noraidījusi. Tai tomēr bija jāsaprot, ka vienā brīdī situācija ar pensijām izraisīs sabiedrības pretreakciju. Un šī pretreakcija ir izpaudusies referendumā. Nevar visu laiku lāpīt budžetu uz sociālā budžeta rēķina.

Nav normāla situācija, kad jau vairākus gadus ir pārpalikums sociālajā budžetā, ar ko nosedz pamatbudžeta deficītu. Beigu beigās, apsverot visus par un pret, esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt šos grozījumus.

Viens no valdības pretargumentiem ir tāds, ka šie grozījumi sagraušot stabilitāti, ka sociālā budžeta uzkrājums nepieciešamas pensiju sistēmas stabilitātei. Bet, ja jau šie līdzekļi ir paredzēti ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai, tad jāvaicā Godmanim, kādā veidā šie līdzekļi tiek ieguldīti? Kā ir nodrošināta to vērtības ilgtermiņa saglabāšana?

- Nu ir jau zināms - ar ienesīgumu ap 6%.

- Tieši tā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti komercbanku depozītos vai aizdoti pamatbudžetā ar ienesīgumu 6% gadā, bet tajā pašā laikā inflācija ir 17%. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 10% gadā zūd.

- Taču lielāks ienesīgums nozīmē arī lielāku risku…

- Protams. Gribētos jau ienesīgumu 18%, taču nav veida, kādā droši ieguldīt ar šādu ienesīgumu. Veids, kā iet ārā no šīs situācijas, ir tikai viens - strādāt pie inflācijas samazināšanas. Cita veida nav. Vai šis ir piemērotākais brīdis šādu uzkrājumu veidošanai? Varbūt šis ir brīdis, kad vismaz daļēji šos līdzekļus var izmantot pensiju un pabalstu paaugstināšanai.

- Jūs tik jauki kritizējat. Taču kur ir problēma? Jaunajam laikam nesen bija reāla iespēja iekļūt Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Bet jūs sākāt interesantas spēles - sarunas gan ar Jāņa Birka gāzējiem, gan ar otru pusi.

- Mums bija skaidra partiju vienošanās ar TB/LNNK un LPP/LC par iekļaušanos koalīcijā, bet TB/LNNK savu viedokli mainīja.

- Bet jūsu partijai ir tik raksturīga ieciršanās poza. Arī valdībā varējāt atgriezties.

- Ar valdību bija sarežģītāk. Kad Kalvītis paziņoja par savu nodomu demisionēt, bija piecu partiju sarunas par to, vai spējam atrast kopīgu valodu. Par ekonomikas jautājumiem spējām. Sociālajos jautājumos jau bija atšķirības. Lielākās atšķirības bija tiesiskuma blokā. Piedāvājām tiesiskuma memorandu, kura galvenais mērķis bija naudas un oligarhu ietekmes samazināšanas politika. Mēs iestājāmies par grozījumiem kriminālprocesa likumā, par KNAB neatkarības stiprināšanu, par politisko partiju publisko finansējumu. Mūsu piedāvājums bija, ka atkarībā no iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem partijām tiek piešķirta valsts nauda, saglabājot fiziskām personām iespēju ziedot partijām. Tad partijas spētu eksistēt, nekļūstot atkarīgas no viena vai otra oligarha.

- Garus gadus Latvijas Banka ir īstenojusi cietu, konservatīvu politiku, un ik pa laikam ir atskanējušas pa kādai kritiķa balsij, ka latam būtu jābūt piesaistītam Latvijas ekonomikai, nevis kādiem valūtu groziem, ka nepieciešams mazliet devalvēt latu, lai palīdzētu augt Latvijas preču eksportam. Varbūt vajadzīga elastīgāka politika?

- Starptautiskais valūtas grozs diezgan labi atspoguļoja Latvijas ārējās tirdzniecības plūsmas. Kas attiecas uz tēzi par valūtas devalvāciju kā konkurētspējas veicināšanas priekšnoteikumu, šāds risinājums darbojas lielās ekonomikās, kur ir mazs ārējās tirdzniecības īpatsvars. Piemēram, šāda situācija tagad vērojama ASV saistībā ar vājo ASV dolāru. Mazās ekonomikās, kāda ir Latvija, pozitīvais efekts būtu īslaicīgs un parādītos ļoti daudz negatīvu efektu - pirmkārt, inflācija, iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās.

- Jūs sakāt - jānostiprina KNAB neatkarība. Vai neatkarība no Latvijas valsts, no tās likumiem? Redzam, ka KNAB darbinieki zog naudu no seifiem. Vai tad KNAB nav jābūt Latvijas valsts kontrolē?

- Neviens neapšauba, ka KNAB ir jākontrolē. Taču, kas attiecas uz Ministru prezidentu, viņa iespējas atlaist KNAB vadītāju ir jāierobežo, lai izslēgtu politiskas izrēķināšanās iespēju. Ja Tautas partijas premjeram nepatīk KNAB uzliktais sods 1 miljons latu par nelegālo pozitīvisma kampaņu, tad viņš mēģina atlaist KNAB vadītāju. Manuprāt, lielākai lomai KNAB kontrolē ir jābūt Ģenerālprokuratūrai.

Par naudas pazušanu situācija jāizvērtē un vainīgie jāsoda. Var jau teikt, ka iestādes vadītājs atbildīgs par visu, bet redzam daudz piemēru, kur citās iestādēs notiek būtiski pārkāpumi, bet vadītājus pat negrasās saukt pie atbildības.

- Kā vērtējat 2. augusta referenduma iznākumu?

- Pēc 9. Saeimas vēlēšanām valdošā koalīcija pasludināja vēlēšanu rezultātus par referendumu par valdošās koalīcijas palikšanu amatos. Tagad daudz lielāks vēlētāju skaits nekā toreiz balsoja par valdošo koalīciju - 600 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir atbalstījuši iespēju atlaist Saeimu. Zināmā mērā to var uzskatīt par neuzticības izteikšanu pašreiz valdošajam Saeimas vairākumam. Valsts prezidentam vajadzētu izvērtēt šo rezultātu un, ja viņš tiešām grib pozicionēties kā tautas prezidents, tad sekot tautas viedoklim un atlaist šo Saeimu.

Pārsūtīt ziņu